•  	Latviešu
  • pĺ svenska
  • in English
  • Suomi
     

Ievads

Centrāl-Baltijas reģionā kopumā zirgkopības sektors paplašinās. Lai gan darbs ar zirgiem kā profesija vai vaļasprieks ir pievilcīgs dzīvesveids un sniedz gandarījumu, tomēr tas ir saistīts ar vairākiem būtiskiem riskiem. Pētījumi liecina, ka traumu risks zirgaudzētavās ir trīs reizes lielāks, salīdzinot ar graudkopības saimniecībām. Somijā pēdējos gados pašnodarbināto zirgkopju vidū katru gadu notiek apmēram 170 ar zirgiem saistīti negadījumi. Traumu skaits, ko ieguvuši darbinieki, brīvprātīgie strādnieki, klienti un apmeklētāji, ir līdzīgs vai pat lielāks. Darbs ar zirgiem neapšaubāmi ir riskants, un negadījumiem, kas saistīti ar zirgiem, var būt nopietnas sekas. Strādāt ar zirgiem sāk jauni zirgkopji ar dažādu pieredzi, tas rada jaunus izaicinājumus drošībai. Pat pieredzējuši zirgkopji var neievērot draudus, kurus var un ir nepieciešams novērst. Innoequine projekta ietvaros ir apkopota informācija par riskiem zirgaudzētavās un staļļos, kā arī labās prakses piemēri attiecībā uz risku novēršanu un drošību.

InnoEquine

 

Darba apstākļi

Zirgaudzētavas un staļļi ir dažāda lieluma, sākot ar tādiem, kuros ir tikai viens zirgs, un beidzot ar tādiem, kuros ir vairāki simti zirgu (1. tabula). Zirgu staļļiem ir specifiskas prasības, lai nodrošinātu gan zirgu, gan darbinieku drošību. Jaunākajos staļļos, kas ir īpaši projektēti zirgiem, šīs prasības var viegli izpildīt, nodrošinot labus darba apstākļus. Daudzi senāk izveidoti staļļi bieži vien atrodas šim mērķim pielāgotās ēkās, kas sākotnēji bijušas paredzētas citiem mājlopiem (piemēram, govju fermās, cūku kūtīs). Tipiskākās problēmas šajās ēkās ir šauri koridori, zemi griesti, mazi boksi, slikta ventilācija un apgaismojums, apgrūtināta mēslu izmēšana un darbietilpīga barības padeve, turklāt šādās pielāgotās ēkās ļoti bieži trūkst vietas zirgu aprūpei un aprīkojuma novietošanai. Ar riskiem var būt saistīta arī zirgu izvešana uz aplokiem, riskus var radīt, piemēram, slikti izprojektētas durvis, vārti, ejas, dubļi vai ledus, autosatiksme, dažādi trokšņi vai citi apdraudējumi ārpus staļļa. Vēl viena riskanta darbība ir zirgu pārvadāšana, biežākie risku iemesli ir transportlīdzekļu, aprīkojuma un iekraušanas vietu stāvoklis, laika apstākļi, kā arī pēkšņas zirgu reakcijas uz dažādiem apstākļiem.


1. tabula. Zirgu un zirgaudzētavu skaits, ko apdrošināšanas sabiedrība „Mela” apdrošinājusi Somijā 2002. gadā *


 * Šī iepriekš nepublicētā informācija ir apkopota pētījumā Rautiainen
et al. (2009)
                   

 

Ar zirgiem saistīti negadījumi

Negadījumu un traumu skaits zirgkopības nozarē nav precīzi zināms. Īpašnieku, darbinieku, brīvprātīgo, klientu, apmeklētāju, veterinārārstu un citu cilvēku traumu skaits netiek sistemātiski apkopots un par tiem ne vienmēr tiek ziņots. 2. tabulā ir sniegts kopsavilkums par traumām, ko ieguvuši zirgaudzētavu īpašnieki, kuri regulāri strādā staļļos Somijā. Lielākā daļa traumu tiek iegūtas, pārvietojot un pārvadājot zirgus, zirgu aprūpes, treniņu, barošanas, jāšanas un rikšošanas sacensību laikā. Bieži negadījumu sekas ir sāpes muguras apakšdaļā, plecu un ceļgalu izmežģījumi, roku un pirkstu ievainojumi un potīšu sastiepumi. Traumas parasti ir saistītas ar darba apstākļu problēmām, kā arī zirgu un traumu guvušā cilvēka darbībām. Ar zirgiem saistītās traumas var būt nopietnas dzīvnieku lielā izmēra dēļ, kā arī tādēļ, ka negadījumi, kā rezultātā radušās traumas, ir saistīti ar pēkšņām, ātrām kustībām, lielu ātrumu, augstumu un spēku. Traumas bieži tiek gūtas, darbojoties ar jauniem, nepieredzējušiem zirgiem, kuri mēdz neparastā veidā reaģēt uz vidi. Ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt vidi un darba apstākļus, un paredzēt iespējamās problēmas un zirgu reakcijas.


2. tabula. Ar zirgiem saistītās traumas pašnodarbinātiem zirgkopjiem Somijā, kuriem apdrošināšanas sabiedrība „Mela” ir izmaksājusi kompensāciju*

 
Traumas, kas īpaši bieži notiek zirgu saimniecībās:
-       acu traumas
-       ādas bojājumi
-       sāpes muguras apakšdaļā
-       zobu lūzumi
-       krūškurvja sasitumi
-       muguras apakšdaļas un iegurņa sasitumi
-       plecu sastiepumi un izmežģījumi
-       pirkstu, roku un plaukstas locītavu ievainojumi
-       kāju, augšstilbu, gurnu traumas
-       ceļgalu sastiepumi un izmežģījumi
-       elkoņu sastiepumi

 

*Šī iepriekš nepublicētā informācija ir apkopota, izmantojot Somijas apdrošināšanas sabiedrības „Mela” statistiku Täsmäturva projektam, ko finansēja apdrošināšanas sabiedrība „Mela” un īstenoja Somijas „Agrifood” pētniecības institūts (MTT).

Disclaimer: The content of the publication reflects the authors views and the Managing Authority cannot be held liable for the information published by the project partners. Do not copy photos.